palaidnisC2
lietvārds/pˈalaidnis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | palaidnis | palaidņi |
| Ģenitīvs | palaidņa | palaidņu |
| Datīvs | palaidnim | palaidņiem |
| Akuzatīvs | palaidni | palaidņus |
| Lokatīvs | palaidnī | palaidņos |
| Vokatīvs | palaidni | palaidņi |
Tulkojumi
- Englishrascal, naughty child, prankster
- Русскийшалун, озорник
- Українськапустун, бешкетник
- Lietuviųišdykėlis, padauža