pamatlicējsC2
lietvārds/pˈamatlit͡seːjs/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | pamatlicējs | pamatlicēji |
| Ģenitīvs | pamatlicēja | pamatlicēju |
| Datīvs | pamatlicējam | pamatlicējiem |
| Akuzatīvs | pamatlicēju | pamatlicējus |
| Lokatīvs | pamatlicējā | pamatlicējos |
| Vokatīvs | pamatlicēj | pamatlicēji |
Tulkojumi
- Englishfounder
- Русскийоснователь, основоположник
- Українськазасновник, основоположник
- Lietuviųpradininkas, įkūrėjas