panikaC1
noun/pˈanika/4. declension · feminine
Translation
panic
Definition
A psychic (emotional) state characterized by extreme, uncontrollable fear, the resulting inability to reason sensibly and act purposefully, and caused by natural disasters, extraordinary events.
Latvian original
Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | panika | panikas |
| Genitive | panikas | paniku |
| Dative | panikai | panikām |
| Accusative | paniku | panikas |
| Locative | panikā | panikās |
| Vocative | panika / panik | panikas |
Translations
- Русскийпаника
- Українськапаніка
- Lietuviųpanika