pavēlētB2
veiksmažodis/pˈaʋeːleːt/
Vertimas
įsakyti, liepti
Apibrėžimas
Nurodyti (kam nors), ką daryti; išreikšti, raštu suformuluoti įsakymą (1).
Originalas latviškai
Norādīt (kādam) ko darīt; izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1).
Formos
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | pavēlu | pavēlam |
| 2 asmuo | pavēli | pavēlat |
| 3 asmuo | pavēl | pavēl |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | pavēlēju | pavēlējām |
| 2 asmuo | pavēlēji | pavēlējāt |
| 3 asmuo | pavēlēja | pavēlēja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | pavēlēšu | pavēlēsim |
| 2 asmuo | pavēlēsi | pavēlēsiet / pavēlēsit |
| 3 asmuo | pavēlēs | pavēlēs |
- Bendratispavēlēt
- Liepiamojipavēli
- Liepiamojipavēliet
Vertimai
- Englishto command, to order
- Русскийприказывать, повелевать
- Українськанаказувати, повелівати