piemistB1
darbības vārds/pˈiemist/
Skaidrojums
Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | piemītu | piemītam |
| 2. persona | piemīti | piemītat |
| 3. persona | piemīt | piemīt |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | piemitu | piemitām |
| 2. persona | piemiti | piemitāt |
| 3. persona | piemita | piemita |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | piemitīšu | piemitīsim |
| 2. persona | piemitīsi | piemitīsiet / piemitīsit |
| 3. persona | piemitīs | piemitīs |
- Nenoteiksmepiemist
- Pavēles izteiksmepiemīti
- Pavēles izteiksmepiemītiet
Tulkojumi
- Englishto be inherent, to possess
- Русскийбыть присущим
- Українськабути притаманним
- Lietuviųbūti būdingam