pierādītiesC2
verb/pˈieraːdiːties/
Translation
to prove oneself, to be proven
Definition
Refl. --> to prove; to be proven.
Latvian original
Refl. --> pierādīt; tikt pierādītam.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | pierādos | pierādāmies |
| 2nd person | pierādies | pierādāties |
| 3rd person | pierādās | pierādās |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | pierādījos | pierādījāmies |
| 2nd person | pierādījies | pierādījāties |
| 3rd person | pierādījās | pierādījās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | pierādīšos | pierādīsimies |
| 2nd person | pierādīsies | pierādīsieties / pierādīsities |
| 3rd person | pierādīsies | pierādīsies |
- Infinitivepierādīties
- Imperativepierādies
- Imperativepierādieties
Translations
- Русскийдоказать себя, подтвердиться
- Українськадовести себе, підтвердитися
- Lietuviųpasiteisinti, pasitvirtinti