pierunātC1
veiksmažodis/pˈierunaːt/
Vertimas
įkalbėti, prikalbinti
Apibrėžimas
Kalbant (raginant, prašant ir pan.) įtikinti (ką nors) ką nors padaryti; perkalbėti, įkalbėti.
Originalas latviškai
Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara.
Formos
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | pierunāju | pierunājam |
| 2 asmuo | pierunā | pierunājat |
| 3 asmuo | pierunā | pierunā |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | pierunāju | pierunājām |
| 2 asmuo | pierunāji | pierunājāt |
| 3 asmuo | pierunāja | pierunāja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | pierunāšu | pierunāsim |
| 2 asmuo | pierunāsi | pierunāsiet / pierunāsit |
| 3 asmuo | pierunās | pierunās |
- Bendratispierunāt
- Liepiamojipierunā
- Liepiamojipierunājiet
Vertimai
- Englishto persuade, to talk into
- Русскийуговорить, убедить
- Українськаумовити, переконати