piesacītC1
глагол/pˈiesat͡siːt/
Перевод
наказать, велеть
Определение
Высказать указание, также предупреждение; заявить (2).
Оригинал на латышском
Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu; pieteikt (2).
Словоформы
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1-е лицо | piesaku | piesakām |
| 2-е лицо | piesaki | piesakāt |
| 3-е лицо | piesaka | piesaka |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1-е лицо | piesacīju | piesacījām |
| 2-е лицо | piesacīji | piesacījāt |
| 3-е лицо | piesacīja | piesacīja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1-е лицо | piesacīšu | piesacīsim |
| 2-е лицо | piesacīsi | piesacīsiet / piesacīsit |
| 3-е лицо | piesacīs | piesacīs |
- Инфинитивpiesacīt
- Повелительноеpiesaki
- Повелительноеpiesakiet
Переводы
- Englishto enjoin, to order
- Українськанаказати, звеліти
- Lietuviųįsakyti, primygtinai liepti