pilnībaA2
noun/pˈillniːba/4. declension · feminine
Translation
completeness, perfection
Definition
A generalized property --> complete, perfect (1), a concrete manifestation of this property.
Latvian original
Vispārināta īpašība --> pilnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | pilnība | pilnības |
| Genitive | pilnības | pilnību |
| Dative | pilnībai | pilnībām |
| Accusative | pilnību | pilnības |
| Locative | pilnībā | pilnībās |
| Vocative | pilnība / pilnīb | pilnības |
Translations
- Русскийполнота, совершенство
- Українськаповнота, досконалість
- Lietuviųpilnatvė, tobulumas