prātnieksC2
lietvārds/prˈaːtnieks/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Gudrs cilvēks; gudrinieks.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | prātnieks | prātnieki |
| Ģenitīvs | prātnieka | prātnieku |
| Datīvs | prātniekam | prātniekiem |
| Akuzatīvs | prātnieku | prātniekus |
| Lokatīvs | prātniekā | prātniekos |
| Vokatīvs | prātniek | prātnieki |
Tulkojumi
- Englishthinker, sage
- Русскиймыслитель, мудрец
- Українськамислитель, мудрець
- Lietuviųmąstytojas, išminčius