prokurorsB2
noun/prˈokuroːrs/1. declension · masculine
Translation
prosecutor
Definition
A state official who exercises supervision over the precise execution of laws, their correct and uniform application, initiates the holding of lawbreakers accountable and, in the name of the state, maintains the prosecution against them in court.
Latvian original
Valsts amatpersona, kas īsteno uzraudzību pār likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina likuma pārkāpēju saukšanu pie atbildības un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | prokurors | prokurori |
| Genitive | prokurora | prokuroru |
| Dative | prokuroram | prokuroriem |
| Accusative | prokuroru | prokurorus |
| Locative | prokurorā | prokuroros |
| Vocative | prokuror | prokurori |
Translations
- Русскийпрокурор
- Українськапрокурор
- Lietuviųprokuroras