rūķītisC2
lietvārds/rˈuːciːtis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | rūķītis | rūķīši |
| Ģenitīvs | rūķīša | rūķīšu |
| Datīvs | rūķītim | rūķīšiem |
| Akuzatīvs | rūķīti | rūķīšus |
| Lokatīvs | rūķītī | rūķīšos |
| Vokatīvs | rūķīti | rūķīši |
Tulkojumi
- Englishgnome, dwarf
- Русскийгном, гномик
- Українськагном, гномик
- Lietuviųnykštukas