rakstursA2
lietvārds/rˈaksturs/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | raksturs | raksturi |
| Ģenitīvs | rakstura | raksturu |
| Datīvs | raksturam | raksturiem |
| Akuzatīvs | raksturu | raksturus |
| Lokatīvs | raksturā | raksturos |
| Vokatīvs | rakstur | raksturi |
Tulkojumi
- Englishcharacter, nature
- Русскийхарактер
- Українськахарактер
- Lietuviųcharakteris, būdas