sēdētājsC2
lietvārds/sˈeːdeːtaːjs/1. deklinācija · vīriešu
Persona, kas kaut kur sēž vai uzturas; arī ieslodzītais.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | sēdētājs | sēdētāji |
| Ģ | sēdētāja | sēdētāju |
| D | sēdētājam | sēdētājiem |
| A | sēdētāju | sēdētājus |
| L | sēdētājā | sēdētājos |
| V | sēdētāj | sēdētāji |
- Englishsitter, occupant, inmate
- Русскийсидящий, сиделец
- Українськатой, що сидить, сидень
- Lietuviųsėdintysis