sakautC1
verb/sˈakaut/
Translation
to defeat, to beat
Definition
In armed combat, to render (the enemy) incapable of continuing the fight.
Latvian original
Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | sakauju | sakaujam |
| 2nd person | sakauj | sakaujat |
| 3rd person | sakauj | sakauj |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | sakāvu | sakāvām |
| 2nd person | sakāvi | sakāvāt |
| 3rd person | sakāva | sakāva |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | sakaušu | sakausim |
| 2nd person | sakausi | sakausiet / sakausit |
| 3rd person | sakaus | sakaus |
- Infinitivesakaut
- Imperativesakauj
- Imperativesakaujiet
Translations
- Русскийразбить, победить
- Українськарозбити, перемогти
- Lietuviųsumušti, nugalėti