saprātsC1
lietvārds/sˈapraːts/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | saprāts | saprāti |
| Ģenitīvs | saprāta | saprātu |
| Datīvs | saprātam | saprātiem |
| Akuzatīvs | saprātu | saprātus |
| Lokatīvs | saprātā | saprātos |
| Vokatīvs | saprāt | saprāti |
Tulkojumi
- Englishreason, intellect, mind
- Русскийразум, рассудок
- Українськарозум
- Lietuviųprotas