saspīlētC2
darbības vārds/sˈaspiːleːt/
Skaidrojums
Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | saspīlēju | saspīlējam |
| 2. persona | saspīlē | saspīlējat |
| 3. persona | saspīlē | saspīlē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | saspīlēju | saspīlējām |
| 2. persona | saspīlēji | saspīlējāt |
| 3. persona | saspīlēja | saspīlēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | saspīlēšu | saspīlēsim |
| 2. persona | saspīlēsi | saspīlēsiet / saspīlēsit |
| 3. persona | saspīlēs | saspīlēs |
- Nenoteiksmesaspīlēt
- Pavēles izteiksmesaspīlē
- Pavēles izteiksmesaspīlējiet
Tulkojumi
- Englishto tense, to strain
- Русскийнапрячь, натянуть
- Українськанапружити, натягнути
- Lietuviųįtempti, suspausti