sencisB2
lietvārds/sˈent͡sis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, no kura cēlies kāds dzimtas vai tautas pārstāvis; agrāko paaudžu loceklis.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | sencis | senči |
| Ģenitīvs | senča | senču |
| Datīvs | sencim | senčiem |
| Akuzatīvs | senci | senčus |
| Lokatīvs | sencī | senčos |
| Vokatīvs | senci | senči |
Tulkojumi
- Englishancestor, forefather
- Русскийпредок
- Українськапредок
- Lietuviųprotėvis