sintēzeC1
noun/sˈinteːze/5. declension · feminine
Translation
synthesis
Definition
A method of cognition of reality in which a phenomenon, an object is studied, examined in its integrity, in the mutual connection and relationship of its individual elements, parts.
Latvian original
Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | sintēze | sintēzes |
| Genitive | sintēzes | sintēžu |
| Dative | sintēzei | sintēzēm |
| Accusative | sintēzi | sintēzes |
| Locative | sintēzē | sintēzēs |
| Vocative | sintēze / sintēz | sintēzes |
Translations
- Русскийсинтез
- Українськасинтез
- Lietuviųsintezė