skolotājaB1
іменник/skˈuoluotaːja/
Переклад
вчителька
Визначення
Жінка, чиє заняття — навчати учнів у школі.
Оригінал латиською
Sieviete, kuras nodarbošanās ir mācīt skolēnus skolā.
Словоформи
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| Називний | skolotāja | skolotājas |
| Родовий | skolotājas | skolotāju |
| Давальний | skolotājai | skolotājām |
| Знахідний | skolotāju | skolotājas |
| Місцевий | skolotājā | skolotājās |
| Кличний | skolotāja / skolotāj | skolotājas |
Переклади
- Englishteacher
- Русскийучительница
- Lietuviųmokytoja