smaidītB1
verb/smˈaidiːt/
Translation
to smile
Definition
To produce in parts of the face (lips, cheeks, eyes) characteristic movements, a characteristic expression caused by an inclination to laugh, for example, out of joy, well-being, friendliness.
Latvian original
Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | smaidu | smaidām |
| 2nd person | smaidi | smaidāt |
| 3rd person | smaida | smaida |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | smaidīju | smaidījām |
| 2nd person | smaidīji | smaidījāt |
| 3rd person | smaidīja | smaidīja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | smaidīšu | smaidīsim |
| 2nd person | smaidīsi | smaidīsiet / smaidīsit |
| 3rd person | smaidīs | smaidīs |
- Infinitivesmaidīt
- Imperativesmaidi
- Imperativesmaidiet
Translations
- Русскийулыбаться
- Українськаусміхатися
- Lietuviųšypsotis