spīguļotC2
verb/spˈiːɡuʎuot/
Translation
to glitter, to sparkle, to twinkle
Definition
To shimmer by reflecting light.
Latvian original
Atstarojot gaismu, mirgot.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | spīguļoju | spīguļojam |
| 2nd person | spīguļo | spīguļojat |
| 3rd person | spīguļo | spīguļo |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | spīguļoju | spīguļojām |
| 2nd person | spīguļoji | spīguļojāt |
| 3rd person | spīguļoja | spīguļoja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | spīguļošu | spīguļosim |
| 2nd person | spīguļosi | spīguļosiet / spīguļosit |
| 3rd person | spīguļos | spīguļos |
- Infinitivespīguļot
- Imperativespīguļo
- Imperativespīguļojiet
Translations
- Русскиймерцать, блестеть, искриться
- Українськамерехтіти, блищати, іскритися
- Lietuviųžibėti, mirgėti, spindėti