teikaC1
noun/tˈeika/4. declension · feminine
Translation
legend, tale
Definition
A work of narrative folklore combining the real and the fantastic and having a cognitive character; the corresponding genre of narrative folklore.
Latvian original
Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs; attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | teika | teikas |
| Genitive | teikas | teiku |
| Dative | teikai | teikām |
| Accusative | teiku | teikas |
| Locative | teikā | teikās |
| Vocative | teika | teikas |
Translations
- Русскийсказание, предание
- Українськасказання, переказ
- Lietuviųsakmė, padavimas