ticētA2
darbības vārds/tˈit͡seːt/
Skaidrojums
Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | ticu | ticam |
| 2. persona | tici | ticat |
| 3. persona | tic | tic |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | ticēju | ticējām |
| 2. persona | ticēji | ticējāt |
| 3. persona | ticēja | ticēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | ticēšu | ticēsim |
| 2. persona | ticēsi | ticēsiet / ticēsit |
| 3. persona | ticēs | ticēs |
- Nenoteiksmeticēt
- Pavēles izteiksmetici
- Pavēles izteiksmeticiet
Tulkojumi
- Englishto believe
- Русскийверить
- Українськавірити
- Lietuviųtikėti