tikumībaC2
noun/tˈikumiːba/4. declension · feminine
Translation
morality, virtue
Definition
A system of norms, principles and rules that regulates a person's conduct, behavior in society and attitude toward other people; the conformity of a person's conduct, behavior to such a system; also morality (1).
Latvian original
Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | tikumība | tikumības |
| Genitive | tikumības | tikumību |
| Dative | tikumībai | tikumībām |
| Accusative | tikumību | tikumības |
| Locative | tikumībā | tikumībās |
| Vocative | tikumība / tikumīb | tikumības |
Translations
- Русскийнравственность, добродетель
- Українськаморальність, доброчесність
- Lietuviųdorovė, dora