trāpītB2
darbības vārds/trˈaːpiːt/
Skaidrojums
Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | trāpu | trāpām |
| 2. persona | trāpi | trāpāt |
| 3. persona | trāpa | trāpa |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | trāpīju | trāpījām |
| 2. persona | trāpīji | trāpījāt |
| 3. persona | trāpīja | trāpīja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | trāpīšu | trāpīsim |
| 2. persona | trāpīsi | trāpīsiet / trāpīsit |
| 3. persona | trāpīs | trāpīs |
- Nenoteiksmetrāpīt
- Pavēles izteiksmetrāpi
- Pavēles izteiksmetrāpiet
Tulkojumi
- Englishto hit, to strike
- Русскийпопасть, угодить
- Українськавлучити, поцілити
- Lietuviųpataikyti