traucētB1
darbības vārds/trˈaut͡seːt/
Skaidrojums
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | traucēju | traucējam |
| 2. persona | traucē | traucējat |
| 3. persona | traucē | traucē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | traucēju | traucējām |
| 2. persona | traucēji | traucējāt |
| 3. persona | traucēja | traucēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | traucēšu | traucēsim |
| 2. persona | traucēsi | traucēsiet / traucēsit |
| 3. persona | traucēs | traucēs |
- Nenoteiksmetraucēt
- Pavēles izteiksmetraucē
- Pavēles izteiksmetraucējiet
Tulkojumi
- Englishto disturb, to hinder
- Русскиймешать, беспокоить
- Українськазаважати, турбувати
- Lietuviųtrukdyti