ubagsC2
lietvārds/ˈubaɡs/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot; arī nabags (1).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | ubags | ubagi |
| Ģenitīvs | ubaga | ubagu |
| Datīvs | ubagam | ubagiem |
| Akuzatīvs | ubagu | ubagus |
| Lokatīvs | ubagā | ubagos |
| Vokatīvs | ubag | ubagi |
Tulkojumi
- Englishbeggar, pauper
- Русскийнищий, попрошайка
- Українськажебрак, старець
- Lietuviųelgeta, ubagas