uzceltiesC2
verb/ˈuzt͡selties/
Translation
to rise, to get up
Definition
To rise, usually to one's feet (from a sitting or lying position).
Latvian original
Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzceļos | uzceļamies |
| 2nd person | uzcelies | uzceļaties |
| 3rd person | uzceļas | uzceļas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzcēlos | uzcēlāmies |
| 2nd person | uzcēlies | uzcēlāties |
| 3rd person | uzcēlās | uzcēlās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzcelšos | uzcelsimies |
| 2nd person | uzcelsies | uzcelsieties / uzcelsities |
| 3rd person | uzcelsies | uzcelsies |
- Infinitiveuzcelties
- Imperativeuzcelies
- Imperativeuzcelieties
Translations
- Русскийподняться, встать
- Українськапіднятися, встати
- Lietuviųpakilti, atsistoti