uzmanītC2
verb/ˈuzmaniːt/
Translation
to watch, to keep an eye on, to mind
Definition
To watch, observe in order to prevent (someone) from doing something or behaving in a manner not conforming to certain requirements, norms, also to guard (it) from something undesirable; to supervise.
Latvian original
Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama; uzraudzīt.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzmanu | uzmanām |
| 2nd person | uzmani | uzmanāt |
| 3rd person | uzmana | uzmana |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzmanīju | uzmanījām |
| 2nd person | uzmanīji | uzmanījāt |
| 3rd person | uzmanīja | uzmanīja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzmanīšu | uzmanīsim |
| 2nd person | uzmanīsi | uzmanīsiet / uzmanīsit |
| 3rd person | uzmanīs | uzmanīs |
- Infinitiveuzmanīt
- Imperativeuzmani
- Imperativeuzmaniet
Translations
- Русскийследить, присматривать
- Українськастежити, наглядати
- Lietuviųprižiūrėti, stebėti