uzplītiesC2
глагол/ˈuzpliːties/
Перевод
навязаться
Определение
Настойчиво, бестактно обращаться к кому-либо, требуя, прося, предлагая и т. п.; приставать.
Оригинал на латышском
Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
Словоформы
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1-е лицо | uzplijos | uzplijamies |
| 2-е лицо | uzplijies | uzplijaties |
| 3-е лицо | uzplijas | uzplijas |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1-е лицо | uzplijos | uzplijāmies |
| 2-е лицо | uzplijies | uzplijāties |
| 3-е лицо | uzplijās | uzplijās |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1-е лицо | uzplīšos | uzplīsimies |
| 2-е лицо | uzplīsies | uzplīsieties / uzplīsities |
| 3-е лицо | uzplīsies | uzplīsies |
- Инфинитивuzplīties
- Повелительноеuzplijies
- Повелительноеuzplijieties
Переводы
- Englishto impose oneself, to force oneself on
- Українськанав'язатися
- Lietuviųįkyrėti, primygtinai siūlytis