uzteiktC2
verb/ˈuzteikt/
Translation
to praise, to commend
Definition
To officially notify (someone) of their dismissal (from work) or of the termination of (a contract, also an agreement) - of an employer or one of the parties to a contract or agreement.
Latvian original
Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzteicu | uzteicam |
| 2nd person | uzteic | uzteicat |
| 3rd person | uzteic | uzteic |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzteicu | uzteicām |
| 2nd person | uzteici | uzteicāt |
| 3rd person | uzteica | uzteica |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzteikšu | uzteiksim |
| 2nd person | uzteiksi | uzteiksiet / uzteiksit |
| 3rd person | uzteiks | uzteiks |
- Infinitiveuzteikt
- Imperativeuzteic
- Imperativeuzteiciet
Translations
- Русскийпохвалить
- Українськапохвалити
- Lietuviųpagirti