vājprātsC2
lietvārds/ʋˈaːjpraːts/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | vājprāts | vājprāti |
| Ģenitīvs | vājprāta | vājprātu |
| Datīvs | vājprātam | vājprātiem |
| Akuzatīvs | vājprātu | vājprātus |
| Lokatīvs | vājprātā | vājprātos |
| Vokatīvs | vājprāt | vājprāti |
Tulkojumi
- Englishmadness, insanity
- Русскийбезумие, сумасшествие
- Українськабожевілля, безумство
- Lietuviųbeprotybė, pamišimas