vientulībaB2
noun/ʋˈieːntuliːba/4. declension · feminine
Translation
loneliness, solitude
Definition
A state in which (someone) lives, acts alone, separated from others; also, usually emotional, a state characterized by a feeling of being abandoned, forsaken.
Latvian original
Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | vientulība | vientulības |
| Genitive | vientulības | vientulību |
| Dative | vientulībai | vientulībām |
| Accusative | vientulību | vientulības |
| Locative | vientulībā | vientulībās |
| Vocative | vientulība / vientulīb | vientulības |
Translations
- Русскийодиночество
- Українськасамотність
- Lietuviųvienatvė