zālēdājsC2
lietvārds/zˈaːlæːdaːjs/1. deklinācija · vīriešu
Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem (par dzīvniekiem).
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | zālēdājs | zālēdāji |
| Ģ | zālēdāja | zālēdāju |
| D | zālēdājam | zālēdājiem |
| A | zālēdāju | zālēdājus |
| L | zālēdājā | zālēdājos |
| V | zālēdāj | zālēdāji |
- Englishherbivore
- Русскийтравоядное
- Українськатравоїдна тварина
- Lietuviųžolėdis
Uzbūvezālēdājs· ēs, ēd, ē, od
Vienas saknes vārdi
ēstēstēdiensēdiensēdināšanaēdināšanaapēstapēstēšanaēšanaēdienkarteēdienkartepaēstpaēstēdienreizeēdienreizeēdamkaroteēdamkaroteodsodsēdnīcaēdnīcagardēdisgardēdis
+39 vēl šajā saimē
ēstuveēstuveizēstizēstēdājsēdājsēsmaēsmanoēstnoēstvisēdājsvisēdājsēdamistabaēdamistabaēstgribaēstgribaēdamzāleēdamzālepamatēdienspamatēdiensēdinātājsēdinātājssaēstsaēstieēstieēstpārēstiespārēstiesapēšanaapēšanaēdinātēdinātpārēšanāspārēšanāssaēstiessaēstiesvakarēdiensvakarēdienspaēdinātpaēdinātuzēstuzēstodiņšodiņšēdamgaldsēdamgaldsieēstiesieēstieskukaiņēdājskukaiņēdājsēdamlietaēdamlietapieēstiespieēstiescilvēkēdājscilvēkēdājsliekēdisliekēdisēdējsēdējssaldēdienssaldēdiensēdelīgsēdelīgsvilkēdevilkēdeneēšananeēšanaēdamtelpaēdamtelpaēdeēdeēdmaņaēdmaņaēstiesēstiespieēstpieēst