aizstājējsC2
lietvārds/ˈaizstaːjeːjs/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kas aizstāj kādu.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | aizstājējs | aizstājēji |
| Ģenitīvs | aizstājēja | aizstājēju |
| Datīvs | aizstājējam | aizstājējiem |
| Akuzatīvs | aizstājēju | aizstājējus |
| Lokatīvs | aizstājējā | aizstājējos |
| Vokatīvs | aizstājēj | aizstājēji |
Tulkojumi
- Englishsubstitute, replacement
- Русскийзаместитель, заменитель
- Українськазаступник, замінник
- Lietuviųpavaduotojas, pakaitalas