aizstājējsC2
noun/ˈaizstaːjeːjs/1. declension · masculine
Translation
substitute, replacement
Definition
A person who replaces someone; a substitute.
Latvian original
Cilvēks, kas aizstāj kādu.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | aizstājējs | aizstājēji |
| Genitive | aizstājēja | aizstājēju |
| Dative | aizstājējam | aizstājējiem |
| Accusative | aizstājēju | aizstājējus |
| Locative | aizstājējā | aizstājējos |
| Vocative | aizstājēj | aizstājēji |
Translations
- Русскийзаместитель, заменитель
- Українськазаступник, замінник
- Lietuviųpavaduotojas, pakaitalas