aizvietotājsC2
noun/ˈaizʋietuotaːjs/1. declension · masculine
Translation
substitute, replacement
Definition
A substitute (1).
Latvian original
Aizstājējs (1).
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | aizvietotājs | aizvietotāji |
| Genitive | aizvietotāja | aizvietotāju |
| Dative | aizvietotājam | aizvietotājiem |
| Accusative | aizvietotāju | aizvietotājus |
| Locative | aizvietotājā | aizvietotājos |
| Vocative | aizvietotāj | aizvietotāji |
Translations
- Русскийзаместитель, заменитель
- Українськазаступник, замінник
- Lietuviųpavaduotojas, pakaitalas