apbēdinātC2
darbības vārds/ˈapbeːdinaːt/
Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | apbēdinu | apbēdinām |
| 2. | apbēdini | apbēdināt |
| 3. | apbēdina | apbēdina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | apbēdināju | apbēdinājām |
| 2. | apbēdināji | apbēdinājāt |
| 3. | apbēdināja | apbēdināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | apbēdināšu | apbēdināsim |
| 2. | apbēdināsi | apbēdināsiet / apbēdināsit |
| 3. | apbēdinās | apbēdinās |
- Nenoteiksmeapbēdināt
- Pavēles izteiksmeapbēdini
- Pavēles izteiksmeapbēdiniet
- Englishto sadden, to grieve
- Русскийопечалить, огорчить
- Українськазасмутити, зажурити
- Lietuviųnuliūdinti, nuskaudinti