apcietinātC1
verb/ˈapt͡sietinaːt/
Translation
to arrest, to detain
Definition
To deprive (a person) of personal freedom and place (them) under guard or in confinement.
Latvian original
Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | apcietinu | apcietinām |
| 2nd person | apcietini | apcietināt |
| 3rd person | apcietina | apcietina |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | apcietināju | apcietinājām |
| 2nd person | apcietināji | apcietinājāt |
| 3rd person | apcietināja | apcietināja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | apcietināšu | apcietināsim |
| 2nd person | apcietināsi | apcietināsiet / apcietināsit |
| 3rd person | apcietinās | apcietinās |
- Infinitiveapcietināt
- Imperativeapcietini
- Imperativeapcietiniet
Translations
- Русскийарестовать, задержать
- Українськазаарештувати, затримати
- Lietuviųsuimti, areštuoti