beidzējsC2
іменник/bˈeidzeːjs/1. відміна · чоловічий
Переклад
випускник
Визначення
Людина, яка закінчує (якусь роботу).
Оригінал латиською
Cilvēks, kas beidz (kādu darbu).
Словоформи
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| Називний | beidzējs | beidzēji |
| Родовий | beidzēja | beidzēju |
| Давальний | beidzējam | beidzējiem |
| Знахідний | beidzēju | beidzējus |
| Місцевий | beidzējā | beidzējos |
| Кличний | beidzēj | beidzēji |
Переклади
- Englishgraduate, finisher, leaver
- Русскийвыпускник
- Lietuviųbaigiantysis, absolventas
Синоніми
abiturientsabsolvents