beidzējsC2
noun/bˈeidzeːjs/1. declension · masculine
Translation
graduate, finisher, leaver
Definition
A person who finishes (some work).
Latvian original
Cilvēks, kas beidz (kādu darbu).
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | beidzējs | beidzēji |
| Genitive | beidzēja | beidzēju |
| Dative | beidzējam | beidzējiem |
| Accusative | beidzēju | beidzējus |
| Locative | beidzējā | beidzējos |
| Vocative | beidzēj | beidzēji |
Translations
- Русскийвыпускник
- Українськавипускник
- Lietuviųbaigiantysis, absolventas
Synonyms
abiturientsabsolvents