buldurisC2
lietvārds/bˈullduris/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | bulduris | bulduri |
| Ģenitīvs | buldura | bulduru |
| Datīvs | buldurim | bulduriem |
| Akuzatīvs | bulduri | buldurus |
| Lokatīvs | buldurī | bulduros |
| Vokatīvs | bulduri | bulduri |
Tulkojumi
- Englishbabbler, mumbler
- Русскийболтун, бормотун
- Українськабазіка, бурмило
- Lietuviųvapalius, plepys