burkšķētC2
verb/bˈurkʃceːt/
Translation
to grumble, to mutter
Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus, ilgstošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
To produce indistinct, prolonged noises of varying pitch and strength; for such noises to sound.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | burkšķu | burkšķam |
| 2. | burkšķi | burkšķat |
| 3. | burkšķ | burkšķ |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | burkšķēju | burkšķējām |
| 2. | burkšķēji | burkšķējāt |
| 3. | burkšķēja | burkšķēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | burkšķēšu | burkšķēsim |
| 2. | burkšķēsi | burkšķēsiet / burkšķēsit |
| 3. | burkšķēs | burkšķēs |
- Infinitiveburkšķēt
- Imperativeburkšķi
- Imperativeburkšķiet
- Русскийворчать, бурчать
- Українськабуркотіти, бурчати
- Lietuviųburbėti, niurzgėti
- brakšķētto crackle