burkšķētC2
глагол/bˈurkʃceːt/
Перевод
ворчать, бурчать
Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus, ilgstošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
Издавать неясные, длительные шумы разной высоты и силы; раздаваться таким шумам.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | burkšķu | burkšķam |
| 2. | burkšķi | burkšķat |
| 3. | burkšķ | burkšķ |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | burkšķēju | burkšķējām |
| 2. | burkšķēji | burkšķējāt |
| 3. | burkšķēja | burkšķēja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | burkšķēšu | burkšķēsim |
| 2. | burkšķēsi | burkšķēsiet / burkšķēsit |
| 3. | burkšķēs | burkšķēs |
- Инфинитивburkšķēt
- Повелительноеburkšķi
- Повелительноеburkšķiet
- Englishto grumble, to mutter
- Українськабуркотіти, бурчати
- Lietuviųburbėti, niurzgėti
- brakšķētтрещать