dominētB2
darbības vārds/dˈomineːt/
Skaidrojums
Būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam.
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | dominēju | dominējam |
| 2. persona | dominē | dominējat |
| 3. persona | dominē | dominē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | dominēju | dominējām |
| 2. persona | dominēji | dominējāt |
| 3. persona | dominēja | dominēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | dominēšu | dominēsim |
| 2. persona | dominēsi | dominēsiet / dominēsit |
| 3. persona | dominēs | dominēs |
- Nenoteiksmedominēt
- Pavēles izteiksmedominē
- Pavēles izteiksmedominējiet
Tulkojumi
- Englishto dominate, to prevail
- Русскийдоминировать, преобладать
- Українськадомінувати, переважати
- Lietuviųdominuoti, vyrauti