dzelonisC2
іменник/dzˈæloːnis/2. відміна · чоловічий
Переклад
жало, колючка
Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
Захисний орган (у деяких членистоногих), яким жалять і з якого зазвичай виділяється отрута; жало.
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| N | dzelonis | dzeloņi |
| Ģ | dzeloņa | dzeloņu |
| D | dzelonim | dzeloņiem |
| A | dzeloni | dzeloņus |
| L | dzelonī | dzeloņos |
| V | dzeloni | dzeloņi |
- Englishsting, thorn, spike
- Русскийжало, шип
- Lietuviųgeluonis, dyglys
- dzelksnisколючка
Будоваdzelonis· dzel, dzēl
утворено від dzelt
Спільнокореневі
dzeloņstiepleколючий дрітdzeloņstiepledzēliensукус, уколdzēliensdzēlīgsв'їдливий, колючийdzēlīgsiedzeltвжалити, вкуситиiedzeltdzeloņdrātsколючий дрітdzeloņdrātsdzeltжалити, пектиdzeltsadzeltвжалити, покусатиsadzeltdzeloņainsколючийdzeloņainsdzelksnisколючка, шипdzelksnisdzēlīgiущипливо, колкоdzēlīgi