intelektsC1
noun/ˈintelekts/1. declension · masculine
Translation
intellect
Definition
The ability to reflect and cognize the properties of objects and phenomena, their mutual relations; the ability, using the results of cognition, to act in a new situation.
Latvian original
Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | intelekts | intelekti |
| Genitive | intelekta | intelektu |
| Dative | intelektam | intelektiem |
| Accusative | intelektu | intelektus |
| Locative | intelektā | intelektos |
| Vocative | intelekt | intelekti |
Translations
- Русскийинтеллект
- Українськаінтелект
- Lietuviųintelektas