prātsA2
noun/prˈaːts/1. declension · masculine
Translation
mind, reason
Definition
The totality of psychic processes and personality traits that makes it possible to form a subjective reflection of reality mediated by notions and concepts, to cognize the general and essential properties of objects and phenomena, and to act in a new situation using the information thus obtained; also the intellect.
Latvian original
Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju; arī intelekts.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | prāts | prāti |
| Genitive | prāta | prātu |
| Dative | prātam | prātiem |
| Accusative | prātu | prātus |
| Locative | prātā | prātos |
| Vocative | prāt | prāti |
Translations
- Русскийум, разум
- Українськарозум
- Lietuviųprotas