invalīdsB2
lietvārds/ˈinʋaliːds/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | invalīds | invalīdi |
| Ģenitīvs | invalīda | invalīdu |
| Datīvs | invalīdam | invalīdiem |
| Akuzatīvs | invalīdu | invalīdus |
| Lokatīvs | invalīdā | invalīdos |
| Vokatīvs | invalīd | invalīdi |
Tulkojumi
- Englishdisabled person, invalid
- Русскийинвалид
- Українськаінвалід
- Lietuviųneįgalusis, invalidas